Lepnības pirmā pazīme - aizvainotība. Kad cilvēks apvainojās, tas liecina par apslēptu dziļu lepnību. Viegli aizvainojami cilvēki - tie ir ļoti lepni, patmīlīgi ļaudis. Kad mēs sevi pieķeram domā, ka esam apvainojušies, tad tā ir liecība, ka mūsos dzīvo lepnība, šī briesmīgi graujošā sērga, šausmīgā slimība, kura saēd mūsu dvēseli tāpat kā rūsa saēd dzelzi... Kad mūsu sirdī dzīvo aizvainojums, tad mūsos nevar būt ne mīlestība, ne pazemība, ne gudrība - nekas nevar būt.... Tik vienkārši ir viss šinī dzīvē: tieciet vaļā no lepnības - pazudīs aizvainotība, pazudīs aizvainotība - atnāks līdzcietība un mīlestība pret tuvāko.
Arhibīskaps Teognosts
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru