svētdiena, 2022. gada 17. aprīlis

Lieldienas jeb Lielā diena ...


 17.04.2022. Svētdiena

Mūsu senči, dzīvodami pēc Saules gada kalendāra, Lieldienas svinēja brīdī, kad Diena un Nakts ir vienāda garuma, brīdī, kad Saules centrs šķērso Debess ekvatoru (ekvinokcija) un no šī brīža uz Zemes Ziemeļu puslodē Diena kļūst garāka par Nakti, Gaisma uzvar Tumsu. Iestājas jauns gadalaiks - pavasaris. Astroloģiski tas ir brīdis, kad Saule ieiet Auna zīmē (Marss) - sākas Jauns astroloģiskais gads, Pavasaris izcīnījies ar Ziemu. Tas atbilst 20.-22.martam. Tautas dziesmās minēts, ka Lieldienas svin 3, citās arī 4 dienas, kā visus nozīmīgos gada punktus Saules ceļā.

Ai, odīti, migulīti,
Nekod mani šovasar!
Es jau gan šūpojos
Visas trīs lielas dienas:
Pirmo dienu, vidus dienu,
Pēdējdienas vakariņu.

    Mūsdienās vispārpieņemtais Lieldienu svinēšanas datums Rietumu Kristīgajā pasaulē ir mainīgs, jo tas tiek pieskaņots Debesu ritmam. Kad Saule ir iegājusi Auna zīmē, sagaidām pirmo Pilnmēnesi, tad Saulei šūpoles jeb kašķis ar Mēnesi - simboliski Gaisma nostājas pret Tumsu, Diena pret Nakti, Dzīvība pret Nāvi. Pirmajā svētdienā (Saules dienā) pēc Pirmā pavasara Pilnmēness vai arī Pilnmēnesī (kā šogad) svinam Lieldienas.

   Pareizticīgo baznīcai aprēķins ir tāds pats, taču ir aizliegums svinēt Lieldienas kopā ar ebrejiem, tāpēc viņu, Kristus Augšāmcelšanās svētku datums, bieži vien atšķiras no Rietumu Kristīgās pasaules.

    Caur šūpošanos palīdzam Saulei simboliski kāpt kalnā, pretī Vasaras Saulstāvjiem. Šūpojās vēl nedēļu pēc Lieldienām, tad gan šūpoles sadedzināja, lai raganas nevar šūpoties. Par šūpošanu puišiem deva ne tikai olas, bet arī sieru, raušus, cimdus, zeķes un pat linu kreklu. Tautas dziesmās daudz apdziedāta šūpoļu kāršanas vieta. Tai ir nozīme un tā parāda savstarpējās attiecības.

Gudri mani bāleliņi,
Šķūnī kāra šūpulītes,
Lai māsai nesamirka
Vizulīša vainadziņš.

Nekarat, bāleliņi
Uz Daugavas šūpulīti:
Trūks šņorīte šķindēdama,
Slīks māsiņa raudādama.

     Lieldienās apcirkņi tukši, tur ir tikai tik, cik sēklai un izdzīvošanai līdz izaugusi jaunā raža. Arī tas tautas dziesmās apdziedāts, pieminot Rudens ekvinokcijas brīdi, kad Saules centrs šķērso Debess ekvatoru vēlreiz un Dienas Ziemeļu puslodē atkal kļūst īsākas par Naktīm... Miķeļdiena atbilst 20.-22.septembrim, kad Saule ieiet Svaru zīmē (Venēra) - ražas svētki.

Lieldieniņa liela sieva,
Ta atnāca tukšu roku;
Miķelits mazs vīriņš,
Tas atnāca pilnu roku.

   Vēl kāda Lieldienu tradīcija - uz krustcelēm, kur laumas dzīvojot, tiek nesti mājās, pirms Saules lēkta, saslaucītie gruži, lai kukaiņus no mājām padzītu. Tas ziedojums krustceļu gariem, vai Māras tumšajam aspektam, kuru grieķi dēvēja par Hekati, bet indieši par Kali

 Putnu dzīšana ir v
iena no senākajām izdarībām. Putni nozīmē ļaunumu un slimības (Saturns). Aizdzenot tos no sētas un lauka, tiek aizdzītas visas nelaimes un ļaunums.

    Lai Priecīgas un izdarībām bagātas dienas! 

(📷 no privātā arhīva)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru