05.02.2022. Sestdiena
😊 Sveiciens šodienā! 😊
Šodien Meteņu vakars, rīt pati Meteņdiena
(līdzīgi kā Ziemassvētku vakars 23.dec. un Ziemassvētku diena 24.dec.). Mūsu
senču Saules gada kalendārā tas ir viduspunkts starp Ziemas Saulstāvjiem jeb
Ziemassvētkiem un Pavasara Saulgriežiem jeb Lieldienām. Mūsu senči šajā
dienā svinēja ziemas beigas, šis bija Jaunā gadalaika sākums, kad
nobeidz ziemas darbus un sāk plānot, gatavoties un darīt pavasarī veicamos.
Šī bija pēdējā diena, kad vēl iet
budēļos jeb ķekatās, jeb kā mēdz teikt Latgalē – preiļos. 😊 Un kur ļekatnieki, tur jautrība,
lielīšanās, rotaļas, dziesmas, miežu un kaņepju plāceņi, pīrāgi, cūkas galva
– arājiem , cūkas kājas un aste – sējējiem, lai vārpas garas un
pilnas, cūkas šņukurs - bērniem, lai iemācās labi rakstīt, kā cūka labi
rakņāt, vizināšanās no kalniņa, lai vasarā gari lini un kaņepes aug. Viens no Meteņdienas
nosaukumiem ir arī Bērnu diena – šajā dienā bērniem dāsni dala konfektes
un saldumus, lai tie ir priecīgi. Arī par Laimas dienu mēdz šo dēvēt, jo
pati Laima – mūža licēja - ierodas šajā dienā pasaulē, lai lemtu bērnu likteni.
Un vēl brauc tālu ciemos. Un te nu ir astroloģija – mūsu senči,
iespējams neko daudz vai vispār par to
nezinot, ir darījuši visu, kas ir minēts astroloģijas grāmatās aprakstot Ūdensvīra
zīmi un 11.horoskopa māju – ciemošanās, kopā būšana ar sev līdzīgajiem un
līdzīgi domājošajiem, bērniem, tāliem radiem un draugiem, kaut kā jauna uzsākšana
un izdomāšana, vecā nograušana, ja tas traucē attīstīties. Turklāt, parastie
ļaudis šajā dienā gāja ciemos (neaicināti – šī bija diena, kad drīkstēja iet
ciemos bez uzaicinājuma) pie saviem saimniekiem.
Ziemas laiks ir mācīšanās laiks, tad
nu Meteņdienas ķekatnieki nopēra ikvienu, kurš nebija mācījies lasīt grāmatas,
kurš slinkojis. 😊 Šo dienu, līdzīgi kā daudzas citas svin vairākas dienas, Meteņdienu svin
līdz pat trešdienai, kad ir Pelnu diena, tad arī sākas
pavasaris – tas ir gadalaiks, kurā ietilpst nākamās 90 dienas, ar īpašo svinamo
dienu pa vidu – Lieldienām jeb Pavasara Saulgriežiem, kad diena atkal
kļūst garāka par nakti.
Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada
Latvijā, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem,
Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu,
Skulduru vakaru, ...
Mazliet no senču ticējumiem
par Meteņiem:
Ja Vastlāvī snieg vai līst, tad būs labs sēņu un ogu gads.
/V. Saulīte, Mālpils./
Meteņa vakarā vēla sniegu kamolus, lai
kāpostiem lielas galviņas augtu.
/H. Skujiņš, Palsmane./
Vastlāvī un Pelnu dienā sievišķi nevērpj un vīrišķi nekā neklauvē.
jo tad vējš plosa ēkas un jumtus. Pie šā ieraduma gandrīz visa Kurzeme
turas.
/A. Blīnšteina manuskripts, Puze, 1862./
Vatslāvja dienā nedrīkst nekā mājās
ievest, bet gan izvest.
/M. Sikle, Nīca./
Vastalājā cep gaļu uz urķīša, lai labi aug kāposti, un uzkar pelnu
kulīti uz muguras, lai kāpostiem tārpi nemetas.
/L. Blimbergs, Iecava./
Ja Vatslājā kurmju rakumus izbada ar
pīlādžu iesmu, uz kura cepta gaļa, tad kurmji nerok.
/P. Āboliņa, jelgava./
Ja Vastalāvī sniegs uz jumta, tad
tas būs arī Lieldienā.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
/H. Skujiņš, Aumeisteri./
Un daži arī par Pelnu dienu:
Pelnu diena tiek svētīta kaulu atpūtināšanai, lai tie nesāpētu, un par godu pīšļiem.
/A. Vaskis, Tukums./
Pelnu dienā jāšūn pie drēbēm pelnu kulītes, tādēļ ka Ījābs kasījies pelnos sēdēdams.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
Pelnu dienā vajaga sēt pelnus sakņu dārzos, tad kukaiņi nemetas.
/A. Zandere, Kandava./
Ja Pelnu dienā būs vējpūtenis, tad vasaru nebūs kāpostu.
/J. Rupjais, Asūne./
Citviet pasaulē šo dienu mēdz dēvēt arī par “masļeņicu”, “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. 😊
Tiem, kuri Meteņdienu svin saskaņā ar baznīcas kalendāru, tā ir 7 nedēļas pirms Lieldienām, kad sākas gavēņa laiks.
Dedzat, meitas, gaišu
guni,
Pušķojiet istabiņu:
Tilti rīb, važi skan,
Metens brauca pār
kalniņu
Saules groži rociņā.
😊 Lai jauks vakars! 😉
(📷 no i-neta dzīlēm)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru