Ošo ... Salauztā sirds ...

 

«Sāpes sirdī ir labas. Pieņemiet tās ar prieku. Ļaujiet tām būt. Neapspiediet tās. Dabiska prāta tieksme ir apspiest visu, kas rada sāpes. Taču apspiežot jūs iznīcināsiet to, kas nupat tikai sācis augt. Sirds ir radīta, lai tā saplīstu (sabirstu). Tā ir viņas būtība. Tai ir jāizkūst asarās un jāizzūd. Sirdij ir jāiztvaiko. Un, kad sirds izkūst, tajā pašā vietā jūs atklāsiet ĪSTO SIRDI.

Sirdij ir jāsašķīst. Kad tā sašķīst drupās, pēkšņi jūs uzzināt daudz DZIĻĀKU SIRDI. Tā ir gandrīz kā sīpols. Kad notīrāt vienu kārtu, vienmēr atveras cita. Mūs vienmēr mācīja gan priekos, gan bēdās, gan dusmās, gan naidā turēt sevi rokās. Nekad neizejot ārpus pieņemtajiem rāmjiem. Visam ir savas robežas. Un mums tiek ļauts aiziet līdz zināmai līnijai, kuru sasniedzot, mums ir jāapstājas. Un ar laiku mēs pierodam un mūsos iestrādājas automātiskai rīcībai, it kā mūsos darbotos, kāds drošības slēdzis. Mēs sasniedzam, kādu noteiktu robežu un zemapziņā kaut kas notiek, izsit korķus un mēs apstājamies. Es iemācīšu jums neturēt sevi rokās. Jo tikai tad jūs spēsiet būt patiesi brīvi. Un, kad enerģija kustās spontāni, aiz tās nestāv PRĀTS, kurš izrīko, tā ir bezgalīgi dievišķa sajūta.»

Ošo

Audiogrāmatu klausījos te:
https://www.youtube.com/watch?v=vDgUAF_2PgY

Mans secinājums, sajūtas - aiz sirds IR SIRDS.

(📷 no i-neta dzīlēm)